3. Water for Elephants

Man patīk, ka katrs piedzīvojums / notikums ir ar ievadnotikumu, vai kā teiktu L. ar prelūdiju. Tikko uzrakstīta ieskaite. Diena ir karsta un skaista. Jau vasaras garša mutē, saules siltums sejā un vieglā vēja deja ar matiem. Un tā jau ir ikdienas burvība, ļauties mazām un neplānotām vaļībām. 
A. " Es šonedēļ noteikti aiziešu uz "Water for Elephants",tikai vēl nezinu kad."
L. "Ejam šodien?"
A. "Nē, šodien nē.[..] Varbūt ceturtdien pēc eksāmena?"
L. "Nē, tad es nepaspēšu uz foršo vilcienu."
A. "Ejam šodien?"

Tā nu mēs pametam parku un dodamies ļauties otrdienas vaļībām. Protams, viss notiek daudz citādāk nekā plānots. Filma jau ir sākusies, taču mūsu burvīgums apbur biļešu pārdevēju un tālāk traucamies uz 4to [!!] stāvu. Tā kā esam sasodīti sportiskas, tad prieka pēc uzskrienam vēl stāvu augstāk. Beidzot nonākam FC personāla gādīgajās rokās, tiekam pa zāles durvīm iekšā, bet kā jau iepriekš minēju, filma jau bija sākusies. Kad tikām garām neeksistējošajām trepēm un aptaustījām blakus esošo sienu, ieraudzījām gaismu gaiteņa [patiešām maza gaiteņa] galā. Veiksmīgi atradām savas vietas un tad jau iekš tās filmas.

I don't know if i picked that circus but something told me that circus picked me. 

Tagad gan  par pašu filmu. Tā man likās viegla, patīkama masu filma.
Protams daudz klišejiskuma, paredzamības un sasauces ar citām tāda veida filmām. Taču bija arī sava veida burvīgums. Galvenais varonis Džeikobs [Roberts Pattisons, zīmīgi, ka arī Krēslā ir Džeikobs] studē Kornvelā, lai kļūtu par vetārstu. Taču eksāmena dienā viņa vecāki mirst autokatastrofā. [gluži kā HP vecāki]. Tā nu nabaga puisis paliek viens, bez diploma un arī bez mājām, jo vecāki tās ieķīlājuši, lai apmaksātu Dž. studijas. Vislielākās simpātijas Dž., jo man patīk skumjie puikas, kurus var pažēlot. Un lai kāda būtu mana attieksme pret Krēslas sāgu, Robertam ir skaista balss, un cerams, ka viņam būs vēl daudz skaistu lomu.


 Pašu pašu filmas sākumu es neredzēju, taču gluži kā Titānikā un arī Operas spokā, vecais Dž. stāsta stātu par jauno Dž. [Milzīgs plus par balsu pāreju.] Neiedziļināšos pārējos tēlos, jo viss vairāk man patika Cirkus vide. Varbūt filmā vairāk bija attīstīts mīlas strīstūris, taču fonā bija Depresijas laiks, Sausais likums un pavisam nedaudz džeza. Un cirkus. Cilvēku grupa, kas ceļo vilcienā no pilsētas uz pilsētu, uzceļ savu telti, rada grandiozas ilūzijas, nojauc telti un dodas tālāk. Viņi aiz sevis neko neatstāj un arī nepaņem līdz [Nu, neskaitot Džekobu]. Viņu mājas ir vilciens un arī par to viņi  nevar būt droši. Viņi nezina, cik nopelnīs, ko ēdīs. Bet strādās līdz kritīs vai tiks izmesti no sapņu vilciena. Viens no visiespaidīgākajiem skatiem, bija ziloņa sacelšanās, kad Marlēna [nelieša skaistā sieva, kas noteikti ir jāizglābj] neapjūk un, plaši smaidot, tēlo, ka tas bija paredzēts un iestudēts.

  Ladies and gentleman! Welcome to the most spectacular show on Earth.

 Iedomājieties, tā tie cirkus ļaudis dzīvoja, saticībā, taču ikviens ir Tavs konkurents, neziņā, melos. Cirkū bija ļaudis, kam nebija nekā cita, taču skatītāji ticēja, ka viņi ir vislaimīgākie cilvēki pasaulē. Iespaidīgi un krāšņi. Un pavisam viegli man likās viņu priekšnesumi, cilvēki aizturētām elpām skatījās priekšnesumus, kas mūsdienās vairs nav nekas iespaidīgs.


Lai vai kā, filmā tikpat kā nebija mūzikas, taču nedaudz glamūra, Pattisona vaibsti, Rīzas smaids un kolosāls zilonis. Pat nedaudzīt baudāmi.